2000. gada 22. septembris — Pēc karatē semināra — atkal Rojā
Arnis Šauriņš un Gints Feldmanis pie diapozitīva Rojas vidusskolā, kurā Arnis redzams vēl ar balto jostu.
Semināra dalībnieki ar saviem skolotājiem pēc eksāmena. No kreisās: sensejs Suzuki, sensejs Kikukava, sensejs Hičija un sensejs Onaga.
(Foto no Laimoņa Brauna arhīva)
Tā jau ir iesakņojusies tradīcija, ka Godžju-rju karatē federācijas jaunieši augusta beigas aizvada Rojas ikvasaras nometnē. Tradicionāli nometni vada pats federācijas šefs Arnis Šauriņš, nu jau 3. dana melnās jostas meistars, bet viņam vienmēr asistē instruktors Gints Feldmanis. Šoreiz gan ir jāpiebilst, ka Arņa vienīgā vēlme bija relaksēties mierīgos treniņos ar jauniešiem aizejošās vasaras saulē romantiskā jūras pludmalē. Gribējās atbrīvot milzīgo sasprindzinājumu, jo paveikts bija kaut kas neiedomājami liels, es pat teiktu – fantastisks, īstenojies Arņa sapnis — Rīgā tikko kā beidzies viņa noorganizētais Eiropas Godžju-rju Džundokan karatē seminārs, kurā piedalījās karatisti no Francijas, Spānijas. Kanādas, Lietuvas. Somijas, Zviedrijas u.c. valstīm, kopā ap 100 cilvēku.
Unikāls notikums Godžju-rju karatē semināru vēsturē bija tas, ka to vadīja augstākās meistarības pakāpes sensejs Hičija (10.dans) ar saviem palīgiem sensejiem Kikukavu (9. dans) Onagu (8. dans) un Suzuki (8. dans).
Semināra dalībniekiem bija unikāla iespēja četru dienu treniņos un neformālā gaisotnē iepazīties ar Japānas kultūru un Okinavas karatē cīņas mākslas noslēpumiem. Atestācijā uz trešo danu piedalījās Latvijas Godžju-rju karatē federācijas prezidents Pauls Jurjāns un ģenerālsekretārs Arnis Šauriņš. Eksāmenu pieņēma Okinavas augstākā 10. dana meistars ar citiem meistariem, no kuriem sensejs Masanari Kikukava ir Okinavas karatē čempions katās.
Atzinīgi par pasākumu izteicās Japānas vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs Kazuhiko Anzai. Viņš teica, ka šo skolu pazīst un ciena, jo tā ir viena no četrām populārākajām karatē skolām pasaulē.
Kad 1953. gadā mira Godžju-rju pamatlicējs sensejs Čodžjuns Mijagi. viens no viņa skolniekiem Eiči Mijazato izveidoja organizāciju, kuru nosauca par Džundokan (tulkojumā Džun ņemts par pamatu no Godžju-Rju pamatlicēja vārda Čodžjun daļas, do — ceļš. kan — templis. Galvenā Džundokana treniņu zāle, kas tika atvērta 60. gados, atrodas Okinavā.
Godžju-rju emblēmā ir ietvertas galvenās idejas — pretstati: stiprais-elastīgais. Pēc semināra sensejs Suzuki uzsvēra, ka Godžju-rju karatē ir aizsardzības cīņa. kurā nav nežēlīguma. Emblēmā attēlotā dūre simbolizē aizsardzību, otra pretsparu uzbrucējam, lai to neitralizētu.
Jauniešu karatē nometnē Rojā piedalījās arī rojenieki Laima Insberga un Beatrise Kražovska. Prieks par to, ka rojenieki turpina iesakņojušās tradīcijas no tālajiem astoņdesmitajiem gadiem. To simbolizē Rojas vidusskolā pie sienas esošais diapozitīvs, kuru vienmēr aplūko Rīgas karalisti, kad ierodas Rojā. Šis diapozitīvs simbolizē Dao ce|a nebeidzamību. kas ved uz dzelžainu veselību, spēcīgu garu, veselīgu domāšanu un enerģiju it visās dzīves aktivitātēs.
Uzsākot mācību gadu skolā, Arnis Šauriņš un šo rindu autors visu karatistu vārdā vēl skolniekiem sekmes mācībās, nepagurt, virzīties pretim savam mērķim pa mūžīgo Dao ceļu.
Laimonis Brauns, bijušais Rojas vidusskolas skolotājs
__________________________________________________________________________________________
Laikraksts “Banga”, 2000. gada 22. septembris