1998. gada 2. jūlijs — Karastiti mācās cīnīties un prot dzēst arī ugunsgrēku

Itālijas pilsētā Asīzē notika pirmais pasaules un trešais Eiropas seminārs — gašuku Okinavas godžju-iju karatē-do. Tajā piedalījās arī 20 Latvijas Godžju-rju karatē federācijas pārstāvji, un devās ceļā, izmantojot tūrisma firmas Ozolciems piedāvāto maršrutu, lai iepazītu ceļā esošas zemes.

Divas dienas ilgā ceļojuma pauzēs, kad vajadzēja autobusam iepildīt degvielu, mēs atkārtojām katu bāzes komplektu, lai atjaunotu musku|u tonusu un kustīgumu pēc ilgās sēdēšanas.

Mūsu ceļojuma mērķis — nelielā Asīzes pilsēta atrodas ap 180 km no Romas. Kad nokļuvām tur, sākas intensīvi Četru dienu treniņi pie Okinavas meistariem. Treniņi ilga septiņas stundas dienā. Vakarā sākās “meditācijas laiks”, tātad, atpūtas brīdis.

Šis seminārs notika ar devīzi Karatē mieram, tāpēc vienā no meditācijas vakariem visu valstu komandu līderī devās uz Asīzes lielāko katedrāli, kur notika Miera mesa. Tajā katras valsts pārstāvji nolasīja savu vēlējumu visiem. Delegāciju vadītājiem katedrālē vajadzēja ierasties, tērptiem kimono, kas ar savu krāsu simbolizētu mieru, sporta garu un to spēku, kas apstādina karus un nomierina nemiera pilnos. Bija savādi senās pilsētas ieliņās un katedrālē redzēt ilvēkus baltajos tērpos, kas apjozti ar dažam labam laika gaitā gluži izbalējušam joslām. Pie katedrāles ieejas mūs sagaidīja Asīzes pilsētas mērs, kurš sasveicinājās ar katru no Okinavas meistariem un valstu delegāciju vadītājiem. Miera mesas laikā uzstājās Itālijas Olimpiskās komitejas un vadības pārstāvji.

Mazliet atkāpjoties no šī semināra, jāpaskaidro, ka Eiropas Godžju-rju karatē semināri notiek divos gados reizi kādā no valstīm, kas attīsta šo karatē veidu. Vienu reizi nodarbības notiek Ziemeļeiropā, nākamo — Dienvideiropā. Uz semināriem ierodas speciāli mūsu organizācijas vadītāja Eiiči Mijazato (10 dans) izvēlēta Okinavas meistaru delegācija, un meistari labo un parāda jaunāko šajā karatē stilā, kā arī pieņem eksāmenus danu meistaru pakāpēm melno jostu saņemšanai. Itālijā sarīkotais seminārs bija grandiozs, jo pirmoreiz tam tika dots pasaules statuss, bija uzaicinātas 40 dalībvalstis. Taču daudzas nebija radušas iespēju ierasties, un piedalījās 26. To skaitā bija arī Latvija,Kanāda, Itālija, Krievija, Ukraina, Austrija, Dānija, Izraēla, Austrālija, Japāna, Beļģija, Vācija, Somija, Indija,Portugāle, Čehija, Rumānija, Slovākija, Zviedrija.

Semināru vadīja hanši (cilvēks, kas palīdz skolas vadītājam skolas tradīciju tālākpārmantošanā) Jošio Hičija — devītais dans, Okinavas Godžju-rju karatē asociācijas domes direktors, Hiromi Suzuki — astotais dans, Okinavas Godžju-rju karatē Džundokan organizācijas aizsācējs Eiropas valstīs un Pasaules karatē federācijas tiesnesis, Rons Jamanaka — astotais dans. Kanādas Godžju-rju federācijas vadītājs, Hisao Sunagava — piektais dans un Jukio Azuma — ceturtais dans, kuri asistēja skolotājiem un veica organizatoriskos pienākumus.

Mācības padarīja krāšņākas Līgo svētku svinības, kas daudzās valstīs — Japānā, daļā Krievijas, Kanādā, Austrijā, Ungārijā, Čehijā u. c., kā izrādījās, nav zināmas. Mēs stāstījām par Jāņu tradīcijām, dziedājām tautasdziesmas. Izveidojās it kā sacensība starp valstīm — katras pārstāvji vēlējās nodziedāt arī savas populārākās dziesmas. Neatpalika arī skolotāji no Okinavas, nodziedot dziesmu par sake. Jāteic, ka viņiem |oti iegaršojās Jāņu siers, ko bijām atveduši līdzi no Latvijas.

Okinavas meistariem ļoti iepatikās Latvijas komanda, viņi bieži pielaboja tehiku, atbildēja uz jautājumiem un skaidroja nesaprotamo. Mums tika veltīta liela uzmanība, īpaši bieži tika pasvītrotu japāņu kultūras atšķirība no Eiropas valstu kultūras, cieņas izrādīšanas un rituālu nozīmes arī karatē cīnās mākslā. Seminārā līdz ar tehnisko zināšanu apguvi ļoti daudz uzzinājām tieši par japāņu kultūras un ētikas jautājumiem, kas īpaši atklājās personīgajās sarunās ar sensejiem pēc treniņiem atpūtas brīžos. Itāļu tautai ir ļoti senas karnevālu un svētku tradīcijas.

• Latvijas komandas jaunākajiem dalībniekiem tiek individuāli mācītas katas nianses

Par godu semināra beigām tika organizēti svētki ar visu delegāciju piedalīšanos un tradicionālo itāļu ēdienu un dzērienu baudīšanu, spēlēja muzikanti. Notika dažādas atrakcijas, kurās piedalījās visi — pat Okinavas meistari, kas parādīja ne tikai izcilu karatē māku, bet apliecināja, ka ir arī labi dejotāji un atrakciju vingrojumu izpildītāji.

Jūtami noguruši un gandarīti par paveikto un uzzināto, devāmies mājupceļā, lai apskatītu ari vairākas pilsētas, to skaitā savdabīgo un neatkārtojamo Venēciju. Tur, braucot ar ūdenstramvaju, vērojām skaistās ēku fasādes. Bija dīvaini policijas un ātrās palīdzības mašīnu vietā redzēt lielas motorlaivas, kas laiku pa laikam aizjoņoja, gaudojot sirēnām. Todien bija ļoti karsts, tāpēc nav brīnums, ka kādā mājā bija izcēlies ugunsgrēks, kas blīvajā apbūvē drīz vien varēja pārņemt ari citas ēkas. Novērtējot situāciju, arī Latvijas godzu-rju pārstāvji devās palīgos — nesām no  vējām celtnēm un kādas mazas baznīciņas mēbeles, senas gleznas un citus priekšmetus, kuru vēsturisko vērtību mēs nevarējām noteikt, taču par to liecināja policistu mundrā uzraudzība…

 • Okinavas meistars Hisao Sunagava demonstrē katas elementu

Arnis Šauriņš
__________________________________________________________________________________________
Laikraksts “Sports”, 1998. gada 2. jūlijs