2005. gada 17. decembris — Laimonis Brauns 70 gadu jubileja
Rīgas domes Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijā notikušas Latvijas Godžju-rju karatē federācijas biedra Laimoņa Brauna 70 gadu jubilejas svinības
Latvijas Godžju-rju karatē federācijas prezidents Arnis Šauriņš pasniedza Laimonim Braunam Sporta pārvaldes Goda zīmi un diplomu par viņa ieguldījumu Latvijas karatē attīstībā. Tika nolasīts Japānas vēstniecības apsveikums, un vēstnieka vietas izpildītājs Susumu Tanaka uzsvēra: “Zinu, ka jūs jau daudzus gadus praktizējat karatē un 2003. gadā esat ieguvis pirmo danu. Apliecinu cieņu jūsu ilgajai apņēmībai patiesajā karatē disciplīna, kā arī sekotāju audzināšanā. Apbrīnoju jūsu centienus karatē patiesās būtības meklējumos. Jūs esat lielisks Austrumu kaujas mākslu cienītājs.”
Latvijas Karatē federācijas prezidents Leonīds Vasiļjevs dāvāja jubilāram samuraja statueti un novēlēja būt tikpat stipram un nelokāmam kā šis samurajs, kā ari pateicās par lielo darbu karatē popularizēšana.
Uz skatuves uznāca arī Rojas puikas — cits par citu staltāki. Viņu vārdā Normunds Červinskis savam skolotājam pasniedza zobenu — karavīra dvēseles simbolu kā cieņas un pateicības apliecinājumu. Viņš teica, ka daudziem no viņiem Laimonis Brauns aizvietojis tēvus, kuri daudzus mēnešus bijuši jūrā, un devis nodarbošanos, kas viņus interesē un aizrauj vēl šodien.
Jubilārs kavējās atmiņās par treniņu laiku. Pirmā saskarsme ar karatē notika 1978. gadā, kad kā jūrasbraucējs viņš bija nokļuvis Kanādā un nopircis grāmatu par karatē, lai gan nezināja, kāpēc tieši to bija izvēlējies. Izvēle kļuva liktenīga, atgriežoties Latvijā un ieraugot ielās izlīmētus plakātus par uzņemšanu karatē sekcijās. 1979. gada 9. septembrī 43 gadu vecumā, svērdams 110 kg un ar nesen operētu celi, viņš izturēja skrējienu pa Kalngales jūrmalu un bija starp tiem 30 cilvēkiem, kas atskrēja pirmie un kurus pieņēma karatē sekcijā. Kimono bija jābūt jau nākamajā treniņā, un tas toreiz bija deficīts. Sieva visu nakti šuva kimono no palaga, bet no rīta Laimonis jau gāja uz treniņu. 1982. gadā viņš devās uz Roju, kur agrāk bija dzīvojis. Tur sāka strādāt skolā par angļu valodas skolotāju un trenēt Rojas puikas. Cilvēki no apkārtējiem rajoniem brauca desmitiem kilometru, lai tikai tiktu uz šīm nodarbībām. 1983. gadā Latvijā tika aizliegts nodarboties ar karatē, un šis aizliegums bija spēkā līdz pat 1991. gadam. Visu karatē aizlieguma laiku Laimonis Brauns turpināja nodarboties pats un trenēt citus, neskatoties uz VDK darbinieku un milicijas pratināšanām un draudiem piespriest divu gadu cietumsodu. 1991. gadā, kad līdz ar Atmodas laiku Latvijā karatē tika legalizēts, izplatījās Godžju-rju karatē. Laimonis Brauns sāka nodarboties ar šo karatē stilu un turpina nodarbības vēl arvien.
2003. gadā 68 gadu vecumā Eiropas Okinavas Godžju-rju karatē-do semināra ietvaros viņš nokārtoja eksāmenu, lai iegūtu melnās jostas 1. danu, ko pieņēma Pasaules Okinavas Godžju-rju karatē-do asociācijas vadītājs Sensejs Jošio Hičija (10. dans) un citi augstas klases speciālisti. Laimonis Brauns ar savu dzīves gājumu un cīņas sparu ir lielisks paraugs gan jauniešiem, gan pieaugušajiem Latvijas Godžju-rju karatē federācijā un reāls šī karatē stila principu iemiesojums.
Laimonis Brauns vēl piebilda: “Mans lielākais prieks un gandarījums ir tas, ka visi tie cilvēki, kas ir pie manis trenējušies, ir izauguši par krietniem cilvēkiem un neviens no viņiem nav nokļuvis cietumā.”
Arnis Šauriņš
__________________________________________________________________________________________
Laikraksts “Sports”, 2005. gada 17. decembris