2006. gads — Laimoņa Brauna 70 gadu jubileja

Šī gada 14. decembrī pirmo reizi Latvijas karatē vēsturē tika svinēta karatē aktīvista un entuziasta Laimoņa Brauna 70 gadu jubileja.
Pasākums norisinājās Rīgā, Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas aktu zālē un bija pulcējis daudzus jubilāra cienītājus, kā arī bijušos skolniekus. Bija ieradusies arī vīru delegācija no Rojas, kuri, savulaik, vēl būdami zēni, trenējušies pie Laimoņa Brauna. Rojenieku delegācijas vadību un citus organizatoriskos darbus bija uzņēmies Normunds Červinskis, kurš savulaik, būdams atbrīvots no fizkultūras stundām vidusskolā, turpinājis aktīvi un ar teicamiem panākumiem piedalīties karatē treniņos pie Brauna. Normunds saviļņots atcerējās šo laiku, kā arī pateicās savam skolotājam par to, ka viņš zēniem bijis tēva vietā laikā, kad viņu īstie tēvi bija aizņemti darbā un brauca jūrā uz kolhoza kuģiem. Tas bija vecums, kad zēni meklē autoritātes un to viņi atraduši savā skolotājā. Bez Normunda sveicēju vidū bija arī brāļi Gints un Raitis Krauzes, Juris Apse, Gatis Rozefelds, Gints Rērihs, Einārs Ūdris, Andrejs Švalbe un citi.
Sveicēju vidū, kā pirmais uzstājās Latvijas Godžju-rju karatē federācijas prezidents Arnis Šauriņš, sveikdams gan savā, gan federācijas vārdā, gan arī pārstāvēdams klāt neesošo Japānas vēstniecības pārstāvi, jo Godžju- rju karatē ir radies Okinavas salā, Japānā, pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, un tā latviskais tulkojums varētu būt: spēka un elastības skola. 2003. gadā, 68 gadu vecumā, Eiropas Okinavas Godžju-rju karatē-do semināra ietvaros Laimonis Brauns nokārtoja eksāmenu uz melnās jostas 1. danu, ko pieņēma Pasaules Okinavas Godžju- rju karatē-do asociācijas vadītājs sensejs Jošio Hičija un viņa vietnieks sensejs Nanko Minejs un citi.
Laimonis Brauns uzsver, ka pats svarīgākais ir 1. dans, jo tālākais jau ir tikai tavas meistarības izaugsme. Jautāts, kā notiek eksāmena kārtošana, viņš atbild, ka ne jau cilvēks pats iet un piesakās, ka grib kārtot eksāmenu, bet gan notiek nemitīga vērošana no treneru puses, un tikai tad, kad sasniegts attiecīgs līmenis, Karatē federācija piedāvā kārtot eksāmenu.
Ar savu dzīves gājumu, cīņas sparu un regulāru nodarbību apmeklējumu jubilārs ir patiess piemērs gan jauniešiem, gan pieaugušajiem.

Pirmā sastapšanās ar karatē

Laimonis Brauns dzimis Rīgā, 1935. gada 14. decembrī. Viņa lielākā interese ir Godžju-rju karatē, kā arī jūrniecība un aizraušanās ar angļu valodu, kuru māca arī citiem, jo savulaik beidzis LU svešvalodu fakultāti.
Pirmā iepazīšanās ar karatē notikusi 1978. gadā, kad Laimonis kā jūrasbraucējs nokļuvis Kanādā un tur nopircis grāmatu par karatē, iepriekš šādu cīņas veidu nepazīdams. Atgriezies Latvijā viņš nejauši uzzinājis, ka notiek uzņemšana karatē sekcijās. 1979. gada 9. septembrī, 42 gadu vecumā, sverot 110 kg, izturējis konkursu (6 km garu skrējienu Kalngales kāpās) un bijis starp tiem cilvēkiem, kurus uzņēma šajā sekcijā un varēja sākties treniņi pie Māra Abiļeva. Lai tiktu pie nepieciešamā kimono, sieva to šuvusi visu nakti, un no rīta Laimonis ar to devies uz treniņu.
Tagad, savā 70 gadu jubilejā, Laimonis Brauns saviļņots pateicās visiem saviem skolniekiem un apsveicējiem, smiedamies sakot: “Nu, ko lai es daru, ka jūtos tik labi?!”
Viņš kavējās atmiņās par laiku, kad savulaik, dabūjis ierakstu, jo bijušas aizdomas par viņa vēlmi palikt uz dzīvi Kanādā, neskatoties uz viņa lojalitāti, tāpēc uz kuģiem nekāda braukšana vairs nav bijusi iespējama.
Nekas cits nav atlicis, kā ņemt angļu valodas mācību grāmatas, sēsies žigulītī un doties rast mieru uz Roju – tas noticis 1982. gadā.

Darbs un dzīve Rojā

Rojā sācis strādāt vidusskolā par angļu valodas skolotāju, pie viena trenējot Rojas puikas. Cilvēki no apkārtējiem rajoniem braukuši desmitiem kilometru, lai tikai tiktu uz šīm nodarbībām. Neskatoties uz lielo popularitāti, 1983. gadā Latvijā tika aizliegts nodarboties ar karatē, šis aizliegums bija spēkā līdz pat 1991. gadam.
Par spīti tam, Laimonis Brauns turpināja nodarboties pats un trenēt citus, neskatoties uz spiedienu un draudiem no VDK (Valsts Drošības Komitejas) par pavisam reāla cietumsoda iespējamību.
Šodien varam pasmieties par to, kā reiz kādā treniņā ieskrējis milicis un licis pārtraukt trenēšanos, jo neesot pieļaujami, ka sportisti klanoties… zālei. Jau 7.00 rītā sākuši trenēties un ar šādu superfanātismu, kā izteicās Brauna kungs, varējuši izturēt ilgi. Rojas puiši bijuši fiziski spēcīgi, bet tiem, kuriem nepiemita fiziskais spēks, savukārt, bija milzīga vēlme piedalīties. Skolotājs uzsver, ka, tikai apvienojot fizisko ar garīgo, iespējams pozitīvs rezultāts. Jābūt tā, ka gars liek trenēt miesu!

Dao kā ceļš

Nu jauniešiem bez pudeles bijis vēl kas cits – fiziskā un garīgā attīstība – Dao ceļš, kurš jāapgūst visu mūžu. Daoisma filozofijas pamatā ir atziņa, ka tā ir dabiskā pasaules plūsma jeb norma. Dao ir plašāks par cilvēka izziņas iespējām – Dao kā sākotnējais princips gan esamības, gan izziņas, gan vērtību aspektā, visi pārējie principi ir atvasināti no tā.
Laimonis Brauns uzsver, ka Dao – tā ir kustība, bezgalīga virzība uz priekšu. Kustība, kurā cilvēks aug gan pats, gan viņa meistarība, par kuru tālāk jau liecina iegūtās karatē jostas. Laimonis stāsta, ka viņam mājās, Jūrmalā, esot gandrīz visu krāsu jostas, iegūtas sviedriem vaigā. Josta liecina par meistarību, bet pats karatē princips ir aizstāvēt. Novērtējot situāciju, jāneitralizē uzbrucējs, paskaidro L. Brauns.
Rojenieks Juris Apse, kurš pie Brauna kunga trenējies no 1986.-1991. gadam, raksturo Laimoni kā ir gaišu un enerģisku cilvēku, kurš prot aizraut.

Šodienas darbs

Tagad, 70 gadu vecumā, būdams aizņemts, veicot tehniskās angļu valodas pasniedzēja darbu Latvijas Jūras akadēmijā, Laimonis smejas, ka no rītiem tik vien paspējot, kā špagatu iztaisīt, iesist pa maisu un iztaisīt pāris elpošanas vingrinājumus…
Strādā arī Tulku koledžā, kurā gatavo tulkus darbam ar juridiskiem tekstiem, biznesa jautājumos un celtniecībā. Šeit saticis savu bijušo skolnieku no Rojas – Andri Jaunbērziņu, kurš ir galvenais konsultants juridiskajos jautājumos.
Reizi nedēļā, ceturtdienās, L. Brauns dodas uz kuģniecības mācību centru, uz mācību kuģi “Kapella” – bijušo tankeri, lai mācītu angļu valodu topošajiem matrožiem un motoristiem. Mācību centrā tie, kuri vēlas apgūt šīs abas profesijas, samaksā 400 latus un trīs mēnešu laikā amats ir rokā. Šeit mācījušies un amatu apguvuši tādi rojenieki kā Jānis Miķelsons, Gunārs Trukšāns, Valdis Libkovskis un citi. Laimonis Brauns smejas, ka šodien neviens vairs negrib darīt melno mehāniķa darbu, bet gan tikai stāvēt baltos kreklos uz tiltiņa un komandēt. Viņš saka: “kādreiz bija koka kuģi un dzelzs vīri, tagad ir dzelzs kuģi un koka vīri…” Protams, šodien uz kuģiem viss ir automatizēts, taču arī mūsdienās ir vajadzīgi mācīti speciālisti ar zelta rokām – mehāniķi. Tāpat kā agrāk, uz kuģiem neiztikt bez matrožiem. Tā kā mācību kuģis ir pakļauts vācu firmai, visa apmācība notiek augsta līmeņa angļu valodā.

Pārmantojamība 

Laimoņa Brauna dēls Ralfs, tēva neskubināts, arī ir saistījis savu dzīvi gan ar jūrniecību, gan karatē. Savulaik absolvējis Jūras Akadēmiju tepat Latvijā, tālāk izstudējis par stūrmani Post Graduate, Roterdamā. Trīs gadus strādājis Holandē, šobrīd dzīvo Rīgā. Un nu jau arī Ralfa trīs gadus vecais puika apgalvo, ka ir gatavs uzsākt treniņus karatē! Tā kā mīlestība uz karatē, kuģiem un austrumu filozofiju līdzīgi kā stafetes kociņš tiek nodota no paaudzes uz paaudzi un pats stafetes aizsācējs Laimonis Brauns ir par to patiesi gandarīts.
Tas ir kā dzīves stils – Dao ceļš, kustība, garīga un fiziska attīstība, pārliecība par to, ka izvēlētais ceļš ir vienīgais īstais.
Neliela atkāpe – tad, kad vēl strādājis Rojā, kādā partijas sapulcē, nepieminot L. Brauna vārdu, izteikts netiešs aizrādījums/kritika no vadības puses, ka, lūk, šeit ir viens skolotājs, kurš aģitē bērnus mācīties jūrskolā, nevis nodoties lauksaimniecībai… Tādēļ skolotājs var šodien būt lepns un pamierināts ar to, ka aptuveni divdesmit Rojas puišu, tiešām ir izvēlējušies un arī apguvuši jūrnieka profesiju. Piemēram, bijušais kaltenieks Alvis Akmens, savulaik arī trenējies karatē pie Laimoņa, bijis tankeru flotes vadītājs, šobrīd strādā Kuģniecībā. Arī brāļi Pētersoni – Oskars un Aivars, Ansis Zeltiņš un Jānis Krastiņš, no kuriem divi pēdējie nosauktie arī šobrīd bieži vien sēž angļu valodas eksāmenu komisijās jau kā profesionāļi un ir gana stingri vērtējot studentu zināšanas.

Novēlējums

Kā māca Austrumu skolotāji: pirmajā vietā liekama mīlestība, otrajā – veselība… veselība otrā vietā tādēļ, ka tai jābūt automātiski! Gluži kā vilkam, kuram skrienot pa mežu, veselība jau ir iekšā. Un, cik vien tas iespējams – turpināt Dao ceļu!

Māra Jansone, speciāli “Bangai”

Sava Skolotāja sveicēju vidū bija daudzi bijušie un esošie rojinieki (no kreisās) Gints Krauze, Gatis Rozenfelds, Normunds Červinskis, Gints Rērihs, Raitis Krauze

(Māras Jansones foto)

__________________________________________________________________________________________
Laikraksts “Banga”