1998. gada 28. augusts — Baltie kimono Rojas ielās
“Cilvēks glabā sevī jūras klusumu, zemes troksni un gaisa mūziku.”
(Ķīniešu paruna)
Arvien populārākas kļūst bērnu 2 nedēļu karatē nometnes, izmantojot mūsu Dzintarjūras smilšainās pludmales, kurām nav līdzīgu citur pasaulē. Rojas vasaras karatē nometnē jūlija baigās un augusta sākumā kopā ar līdziniekiem trenējās Rojas zēni: Emīls Veismanis, Miķelis Lisments, Juris Pūlē, Igo Sidra, Uģis Dinsbergs, Ivars Ģermānis, Arnis Nāckalns un Edgars Klaubergs.
Man gribas salīdzināt šos treniņus šodien ar tiem, kuri notika pirms gadiem desmit, kad mums absolūti nekas nebija zināms par bērnu trenēšanu austrumu cīņām, par psiholoģiju un pedagoģiskām normām. Ir jābūt uzmanīgai un pareizai pieejai, sagatavojot stiprus un izturīgus nākamos austrumu cīņu meistarus. Nometnē Rojā vecāki savus bērnus bija uzticējuši karatē skolotājiem sensejiem Arnim Šauriņam un Gintam Feldmanim. Arnis, būdams Latvijas Sporta akadēmijas students, kurš specializējas austrumu cīņu mākslas apgūšanā, lielu nozīmi piešķir Džundokana karatē sabiedrības indivīdu audzināšanai, viņu savstarpējām attiecībām, nerunājot nemaz par treniņu vadīšanu bērniem. Rīgā instruktoriem notiek kvalifikācijas treniņi, kuros bez karatē tehnikas jāapgūst treniņu metodika, pedagoģija, iemaņas pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā, anatomijas pamati, kā atiet no fiziskām slodzēm, tiesneša kvalifikācija un prasme vadīt treniņus angļu valodā, lietojot japāņu terminoloģiju. Tikai pēc šāda kvalifikācijas eksāmena instruktori drīkst vadīt nodarbības.
Rojā abi senseji ik brīdi bija kopā ar bērniem. Nometnes dalībniekiem pašiem vajadzēja uzturēt kimono sniegbaltā krasā, rūpēties par savu higiēnu. Abi instruktori pacietīgi rādija un stāstīja, kā tērps jāmazgā, kā jāgludina. Jūrmalā nācās sakārtot apavus rindiņā, ievērot klusumu, novēršot jebkuru klaigāšanu. Ja kāds to piemirsa, par sodu vajadzēja atspiesties balstā uz dūrēm.
Ir grūti saprast austrumnieku kultūru, tradīcijas, iedziļināties viņu mentalitātē. Taču sensejs Arnis Šauriņš vienmēr instruktoriem uzsver, lai tie ņemtu vērā japāņu pedagoģijas metodiku: runājiet tikai par labo, rādiet to, demonstrējiet, nevajag nepārtraukti atgādināt — lūk, tu to nevari, vienmēr uzsverot slikto, bet gan paslavēt, pārliecināt — tu to varēsi izdarīt, ja cītīgi strādāsi.
Bērniem nometnē bija iekārtotas burtnīcas, kurās viņi pierakstīja, ko bija iemācījušies. Viņi tajās zīmēja, attēlojot to, kas pavadītajā dienā bija paticis. Abi instruktori bija vecāku vietā, parunājoties ar katru audzēkni atsevišķi, noskaidrojot, vai kaut kas nerūp bērna dvēselē.
Skrējiens cauri Rojai uz jūrmalu bija kā simbolisks atvadu sveiciens vasaras saulei, Rojas priedēm un jūras šalkām. Skrējienā piedalījās un vēsturiskos mirkļus iemūžināja arī šī raksta autors Laimonis Brauns.
Sensejs (instruktors) Arnis Šaurinš lēcienā. Sitienu atvaira sensejs Gints Feldmanis.
(Foto no L. Brauna albuma)
Karatē kļūst arvien populārāks ne tikai Japānā, kur karatē ir skolu un augstskolu fiziskās audzināšanas programmas sastāvdaļa, bet ari citās valstīs, tāpat Latvijā daudzās privātskolās un vidusskolās. (No augstskolām vienīgi RTU Rīgā notiek karatē nodarbības kā mācību stundas).
Nākamvasar atpūtas nometnes bērniem paredzētas ari Vidzemes jūrmalā, kur plānots izveidot estētiskus atpūtas kompleksus. Nometnes būs saistītas ar Latvijas folkloru, lai bērni attīstītu savas prāta spējas, radošo iztēli, un tajās stabilu vietu ieņems treniņi baltā kimono.
Latvijas Godžju-rju karatē federācijas direktors Arnis Šaurinš rīdzinieku vārdā pateicas Rojas vidusskolas vadībai un personālam, Svitiņu ģimenei un visiem citiem, kuri nodrošināja karatē grupai lielisku atpūtu. Karatē federācija gaida rojeniekus Rīgā bezmaksas treniņos jebkurā laikā, sazinoties iepriekš ar Ami Šauriņu pa telefonu 9559237, kā arī novēl visiem austrumu cīņu entuziastiem Rojā labas un teicamas sekmes mācībās jaunajā mācību gadā.
Laimonis Brauns
__________________________________________________________________________________________
Laikraksts “Banga”, 1998. gada 28. augusts